Thu 15 Nov – Mono
Viens vakars pilnīgā domu un apskaidrības kosmosā, tā es nosauktu ceturtdienas vakaru, kad "Ģertrūdī" uzstājās postroka grupa no Japānas - Mono.
Visa aizvadītā diena likās anormāli gara, skatīšanās pulkstenī ar tādu mazu uztraukumu par gaidāmo vakaru, kas ar ikkatru sekundi tuvojās. Tā nu tā diena gāja, tapa gaišāka, un tad sāka tumst. Debesis jau sāka iekrāsoties oranžīgā nokrāsā, kad beidzot tiku ārā no skolas. Paātrinātā solī uz autoostu. Ierados tajā precīzī, kad sākās iekāpšana Valmiera - Rīga autobusā. Tiku tajā, un apsēdos kaut kur pa vidu. Mūzika uz ausīm, un es atslēdzos, lai laiku mazliet patītu uz priekšu un uzkrātu spēkus priekš paša vakara.
Pamodos tieši uz iebraukšanu Rīgā, kad logā sāka spiesties gaišās Rīgas gaismas, kuras tik spēcīgi un varonīgi pretojās ziemas nestajai tumsai. Pēc pusstundas autobusa blandīšanās pa naksnīgajām Rīgas ielām, beidzot nonācu autoostā. Līdz koncertam bija atlikušas labas divas stundas, tā nu mierīgā solī devos uz Stokmanu, sazvanīju @ievaaaa, sagaidīju un tad jau devāmies tālajā ceļā pa aktīvajām pilsētas ielām, kas man izvērtās kā sava veida ekskursija.
Kad beidzot nonācām līdz pareizajai vietai iekš Ģertrūdes ielas, biju patīkami pārsteigts (and yes, tā bija mana pirmā reize tur) par to, ka tā vieta patiesībā bija tāds 'undergrounds', par ko pēc nosaukuma es īsti nebiju iedomājies. Tā precīzi sakot, sapratu, ka atmosfēra būs vienkārši izcila. Bet pirms ieiešanas ēkā visā stāstā iejaucās termoss ar melno tēju, kurai bija tāda interesanta piegarša...laikam melnā tēja ar augļiem...visnotaļ interesanti.
Iegājis ēkā tikai varēju pārliecināties par sevis jau iepriekš minēto pieņēmumu. Vieta koncertam 10/10. Tas, šķiet, tādēļ, ka šāda mūzikas stila koncertus vislabāk spēju iztēloties šādās vietās, kurās jau valda izcila un noskaņas radoša atmosfēra.
Iegājām lielajā zālē, prātojām, kur nomesties uz koncertu...izlēmām, ka tur pat pie sienas, blakus ieejai. Tikai pēc Kaktiņš un Stūrītis uzstāšanās sākuma sapratām, cik sliktā vietā bijām, kā arī, pārliecinājāmies, cik tālu pēc ieejas zālē cilvēki aiziet no ieejas.
Pārvākušies uz zāles pretējo pusi, varējām beidzot gan dzirdēt, gan arī REDZĒT pašmāju elektro instrumentālā dueta koncerta atklāšanu. Godīgi, puiši nospēlēja godam, mazliet iekustināja publiku un jau radīja sava veida noskaņojumu...tādu, ka pēc viņiem nāks kaut kas liels un grandiozs.
Un, protams, tas viss pamatoti, jo pēc 20 minūtēm uz skatuves nāks visu dienu gaidītais Mono. Visu dienu domāju par to momentu, kad redzēšu kā viņi uzkāps uz skatuves, bet, protams, tad kad tas moments pienāca, es biju noskrējis lejā. Hurray!
Anyhow, atgriezies zālē, steidzos atpakaļ uz vietām, kas bija diezgan sarežģīti, ņemot vērā, ka pa ceļam uz turieni visi bija pietiekami cieši sasēdušies.
Ja pareizi atceros, kā man stāstīja @ievaaaa, tad koncertu viņi atklāja ar trim dziesmām no jaunā albuma, par kura izdošanu es uzzināju gaidot pašu grupu, tādēļ dziesmas man nebija dzirdētas.
Lai vai nu kā, bet priekšnesums kā tāds viņiem bija ļoti spēcīgs, un ja es viņus mājās klausoties jau pārliecinājos, ka viņu mūziku ir grandioza, tad koncertā tas apstiprinājās tūkstotkārt. Stils kādā viņi spēlē, ar kādām emocijām un kā šīs emocijas viņi pārnes klausītājos ir vienkārši apbrīnojami. Ekstāze...
Viss koncerts nosēdēts uz grīdas, iekšēji bļāvu par sāpošo muguru, bet tad viņi sāka spēlēt Ashes In The Snow ievadu, kuru uzreiz atpazinu, galvā iestājās kosmoss, smadzenes izkusa un es atrados tālos un grandiozos plašumos, iestājās pilnīga apskaidrība un miers. Mūzika plūda caur mani. Vienreizēji.
Kā @ievaaaa raksturoja koncertu: "Mono vakardien bija SRDGHFJGJRTSJGSJ..."
Negaidīti, pienāca brīdis, kad grupa piecēlās, paklanijās un nogāja no skatuves. Tas notika tik pēkšņi, ka nebiju īsti uz brīdi skaidrībā vai koncerts tiešām bija cauri...diemžēl, bija. Vienīgais, kas pa visu koncertu nebija patīkams, bija beigās šī mazuma sajūta, ja varētu, būtu ar mieru visu nakti klausīties viņu uzstāšanos dzīvajā, bet nu, pusotru stundu baudīts ideāls un spēcīgs priekšnesums...teikšu, ka līdz šim labākais koncerts uz kādu esmu bijis.
Paldies, Mono!
Noteikti gaidīšu jūs atkal!
Viens vakars pilnīgā domu un apskaidrības kosmosā, tā es nosauktu ceturtdienas vakaru, kad "Ģertrūdī" uzstājās postroka grupa no Japānas - Mono.
Visa aizvadītā diena likās anormāli gara, skatīšanās pulkstenī ar tādu mazu uztraukumu par gaidāmo vakaru, kas ar ikkatru sekundi tuvojās. Tā nu tā diena gāja, tapa gaišāka, un tad sāka tumst. Debesis jau sāka iekrāsoties oranžīgā nokrāsā, kad beidzot tiku ārā no skolas. Paātrinātā solī uz autoostu. Ierados tajā precīzī, kad sākās iekāpšana Valmiera - Rīga autobusā. Tiku tajā, un apsēdos kaut kur pa vidu. Mūzika uz ausīm, un es atslēdzos, lai laiku mazliet patītu uz priekšu un uzkrātu spēkus priekš paša vakara.
Pamodos tieši uz iebraukšanu Rīgā, kad logā sāka spiesties gaišās Rīgas gaismas, kuras tik spēcīgi un varonīgi pretojās ziemas nestajai tumsai. Pēc pusstundas autobusa blandīšanās pa naksnīgajām Rīgas ielām, beidzot nonācu autoostā. Līdz koncertam bija atlikušas labas divas stundas, tā nu mierīgā solī devos uz Stokmanu, sazvanīju @ievaaaa, sagaidīju un tad jau devāmies tālajā ceļā pa aktīvajām pilsētas ielām, kas man izvērtās kā sava veida ekskursija.
Kad beidzot nonācām līdz pareizajai vietai iekš Ģertrūdes ielas, biju patīkami pārsteigts (and yes, tā bija mana pirmā reize tur) par to, ka tā vieta patiesībā bija tāds 'undergrounds', par ko pēc nosaukuma es īsti nebiju iedomājies. Tā precīzi sakot, sapratu, ka atmosfēra būs vienkārši izcila. Bet pirms ieiešanas ēkā visā stāstā iejaucās termoss ar melno tēju, kurai bija tāda interesanta piegarša...laikam melnā tēja ar augļiem...visnotaļ interesanti.
Iegājis ēkā tikai varēju pārliecināties par sevis jau iepriekš minēto pieņēmumu. Vieta koncertam 10/10. Tas, šķiet, tādēļ, ka šāda mūzikas stila koncertus vislabāk spēju iztēloties šādās vietās, kurās jau valda izcila un noskaņas radoša atmosfēra.
Iegājām lielajā zālē, prātojām, kur nomesties uz koncertu...izlēmām, ka tur pat pie sienas, blakus ieejai. Tikai pēc Kaktiņš un Stūrītis uzstāšanās sākuma sapratām, cik sliktā vietā bijām, kā arī, pārliecinājāmies, cik tālu pēc ieejas zālē cilvēki aiziet no ieejas.
Pārvākušies uz zāles pretējo pusi, varējām beidzot gan dzirdēt, gan arī REDZĒT pašmāju elektro instrumentālā dueta koncerta atklāšanu. Godīgi, puiši nospēlēja godam, mazliet iekustināja publiku un jau radīja sava veida noskaņojumu...tādu, ka pēc viņiem nāks kaut kas liels un grandiozs.
Un, protams, tas viss pamatoti, jo pēc 20 minūtēm uz skatuves nāks visu dienu gaidītais Mono. Visu dienu domāju par to momentu, kad redzēšu kā viņi uzkāps uz skatuves, bet, protams, tad kad tas moments pienāca, es biju noskrējis lejā. Hurray!
Anyhow, atgriezies zālē, steidzos atpakaļ uz vietām, kas bija diezgan sarežģīti, ņemot vērā, ka pa ceļam uz turieni visi bija pietiekami cieši sasēdušies.
Ja pareizi atceros, kā man stāstīja @ievaaaa, tad koncertu viņi atklāja ar trim dziesmām no jaunā albuma, par kura izdošanu es uzzināju gaidot pašu grupu, tādēļ dziesmas man nebija dzirdētas.
Lai vai nu kā, bet priekšnesums kā tāds viņiem bija ļoti spēcīgs, un ja es viņus mājās klausoties jau pārliecinājos, ka viņu mūziku ir grandioza, tad koncertā tas apstiprinājās tūkstotkārt. Stils kādā viņi spēlē, ar kādām emocijām un kā šīs emocijas viņi pārnes klausītājos ir vienkārši apbrīnojami. Ekstāze...
Viss koncerts nosēdēts uz grīdas, iekšēji bļāvu par sāpošo muguru, bet tad viņi sāka spēlēt Ashes In The Snow ievadu, kuru uzreiz atpazinu, galvā iestājās kosmoss, smadzenes izkusa un es atrados tālos un grandiozos plašumos, iestājās pilnīga apskaidrība un miers. Mūzika plūda caur mani. Vienreizēji.
Kā @ievaaaa raksturoja koncertu: "Mono vakardien bija SRDGHFJGJRTSJGSJ..."
Negaidīti, pienāca brīdis, kad grupa piecēlās, paklanijās un nogāja no skatuves. Tas notika tik pēkšņi, ka nebiju īsti uz brīdi skaidrībā vai koncerts tiešām bija cauri...diemžēl, bija. Vienīgais, kas pa visu koncertu nebija patīkams, bija beigās šī mazuma sajūta, ja varētu, būtu ar mieru visu nakti klausīties viņu uzstāšanos dzīvajā, bet nu, pusotru stundu baudīts ideāls un spēcīgs priekšnesums...teikšu, ka līdz šim labākais koncerts uz kādu esmu bijis.
Paldies, Mono!
Noteikti gaidīšu jūs atkal!
put-name-here